Vai zini, par ko maksā? 67% ceļotāju nezina, cik samaksā par apdrošināšanu pie tūroperatora

Plānojot ceļojumu, daudzi izvēlas ērtu risinājumu – iegādāties ceļojumu apdrošināšanu, kas iekļauta komplektā ar citiem tūrisma aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem. Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia pētījums atklāj satraucošu tendenci: lielākā daļa jeb 67 % Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto tūroperatoru pakalpojumus, nezina, cik maksā viņu ceļojumu apdrošināšana.

Nezināšana var dārgi izmaksāt

Balcia veiktais pētījums liecina, ka 83 % Latvijas ekonomiski aktīvās sabiedrības dodas ceļojumos vismaz reizi gadā, kas ir pozitīvi vērtējama tendence. Tai pašā laikā dati rāda, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 29 %, dodoties braucienos ārpus Latvijas, neiegādājas ceļojumu apdrošināšanu vai to dara tikai reizēm. Tas apliecina, ka gana liels ceļotāju īpatsvars uz saviem pleciem uzliek nevajadzīgu potenciālo finanšu risku. Ja ceļotājam ārzemēs nākas saskarties ar neparedzētām situācijām, šāda izvēle var izmaksāt dārgi.

“Vairums ceļotāju, iegādājoties gatavus ceļojumu komplektus, neiedziļinās detaļās par apdrošināšanu – daudzi ne tikai nezina, cik par to samaksā, bet arī neizlasa apdrošināšanas noteikumus, tāpēc nav informēti par to, kādus riskus tā sedz un kādus nē,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Tā rezultātā ceļotājs ne tikai var pārmaksāt, bet arī palikt bez aizsardzības brīžos, kad tā visvairāk nepieciešama – piemēram, veselības problēmu, ceļojuma atcelšanas vai bagāžas zuduma gadījumā.

Vai 40% starpniecības maksa ir adekvāta?

Tūrisma nozarē vēsturiski izveidojušās vienas no augstākajām apdrošināšanas pārdošanas pakalpojumu starpniecības maksām (40 % un vairāk).  Šādas starpniecības maksas tiek maksātas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem kā papildpakalpojumu starpniekiem, kuri līdztekus tūrisma pakalpojumu piedāvāšanai izplata arī ceļojumu apdrošināšanas produktus.

Pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv būtiska neatbilstība starp tirgus starpniecības pakalpojumu komisijas praksi ceļojumu apdrošināšanas pārdošanā un klientu izpratni par šo pakalpojumu un maksāt gatavības apmēru. Proti, 97 % aptaujā ir norādījuši tūrisma nozarē eksistējošo komisijas apmēru (40 % un vairāk) kā neatbilstošu.

Tas vedina izdarīt pieņēmumu, ka ceļojumu apdrošināšanas tirgū valdošās nesamērīgi augstās starpniecības komisijas likmes varētu būt viens no būtiskiem tirgus attīstību kropļojošiem faktoriem. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka minētais pakalpojums bieži tiek piedāvāts, balstoties uz nozares savstarpējām finanšu interesēm, nevis klientu interesēm saņemt kvalitatīvāko apdrošināšanu par konkurētspējīgu cenu.

Jaunas tehnoloģijas taču komisijas maksas nemainās

Mūsdienās digitālie risinājumi ļauj apdrošināšanas pakalpojumus nodrošināt daudz efektīvāk, ar zemākām izmaksām un personalizētāk. Tomēr komisijas maksas tūrisma nozarē paliek nemainīgi augstas, turklāt klientam reti tiek atklāts, cik liela daļa no viņa maksājuma tiek novirzīta starpniekam.

“Laikā, kad apdrošināšanas tehnoloģijas ir attīstījušās un pakalpojuma pašizmaksa samazinājusies, būtu loģiski pārskatīt arī starpniecības komisiju struktūru,” uzskata Lucaus.

Lai gan patērētāju aizsardzības nolūkā šobrīd ir ierosināti grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, kas paredz ierobežot tūrisma pakalpojumu sniedzēju (papildpakalpojumu starpnieku) sadarbību ar vairākiem apdrošinātājiem viena produkta ietvaros, šie grozījumi nerisina jautājumu par starpniecības maksām un neparedz pienākumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem atklāt šo maksu apmēru.

Ko tu kā ceļotājs vari darīt?

• Salīdzini piedāvājumus arī ārpus tūrisma aģentūras – iespējams, atradīsi labāku segumu.
• Rūpīgi izlasi noteikumus! Dažreiz apdrošināšana neietver būtiskus riskus, kas tieši tava ceļojuma laikā var būt ļoti aktuāli.
• Vienmēr pārbaudi, kāda apdrošināšana ir iekļauta tavā ceļojuma komplektā.
• Pajautā tūroperatoram, cik tieši maksā apdrošināšana un ko tā sedz.

Ceļošana sagādā prieku tikai tad, ja esi gatavs arī negaidītajam. Apdrošinies apzināti, nevis pēc inerces.

Aptauju pēc “Balcia” pasūtījuma veica pētījumu aģentūra “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot vairāk nekā 1200 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.